Mūsdienu pasaulē svešvalodu prasmes kļūst arvien nozīmīgākas. Daudzi vecāki jau pirmsskolas vecumā sāk domāt, vai nav laiks bērnam piedāvāt arī svešvalodu nodarbības. Tomēr rodas arī jautājumi – vai tas nav par agru? Kā tas ietekmēs dzimtās valodas attīstību? Un vai bērns spēs “neapjukt” divās vai vairākās valodās vienlaikus?
Atbilde slēpjas bērna attīstības īpatnībās un mūsdienu pētniecībā – un šī raksta mērķis ir palīdzēt vecākiem pieņemt informētu lēmumu.
Bērna smadzenes – īpaši atvērtas valodām
Pirmsskolas vecuma bērni ir kā sūklis – viņi ātri apgūst visu jauno, un valodas nav izņēmums. Neirozinātne pierāda, ka bērna smadzenēs pirmie pieci līdz septiņi dzīves gadi ir īpaši labvēlīgs periods valodas apguvei.
Šajā laikā valodu iespējams apgūt intuitīvi, bez stresa vai gramatikas mācīšanas – caur dziesmām, spēlēm, atkārtošanu un sociālu mijiedarbību. Bērni, kuri regulāri dzird un lieto svešvalodu, to iemācās dabiskāk un ar izteiktāku izrunas precizitāti.
Svešvaloda nekaitē dzimtajai valodai
Viens no biežākajiem vecāku satraukumiem ir, vai svešvalodu apguve nekavēs dzimtās valodas attīstību. Atbilde ir skaidra – ne tikai nekavēs, bet var to arī veicināt.
Pētījumi liecina, ka bērni, kuri apgūst divas vai vairākas valodas, biežāk attīsta labākas izpratnes prasmes, spēcīgāku fonētisko dzirdi un spēju pārslēgties starp dažādiem uzdevumiem. Šāds kognitīvais treniņš bērnam var dot priekšrocības arī turpmākās mācībās.
Protams, ir svarīgi, lai dzimtā valoda tiek pietiekami atbalstīta ģimenē, un svešvalodas mācības notiek papildus, nevis tās aizvieto.
Kā notiek mācīšanās – spēles un dziesmas kā galvenais rīks
Lai svešvalodu pulciņš pirmsskolā būtu veiksmīgs, tas nedrīkst līdzināties skolas mācību stundām. Mazajiem bērniem svešvaloda ir jāapgūst rotaļīgā un emocionāli drošā veidā. Visbiežāk izmantotās metodes ir:
- dziesmiņas un skaitāmpanti;
- vienkāršas kustību spēles ar komandu valodu;
- attēlu kartītes un asociācijas;
- leļļu teātris vai stāstu lasīšana.
Svarīgi ir arī tas, ka bērni mācās “dzīvu” valodu – ar mīmiku, žestiem, kontaktu, nevis vienkārši atkārtojot vārdiņus no kartītēm.
Kuriem bērniem šādi pulciņi ir piemēroti?
Lielākā daļa bērnu vecumā no 3 līdz 6 gadiem ir piemēroti svešvalodu pulciņiem, taču katrs bērns ir individuāls. Bērni, kuri ir sociāli aktīvi un labprāt atkārto dzirdēto, var ātri “uzsūkt” jauno valodu. Taču arī klusākie bērni gūst labumu, klausoties un iekšēji apstrādājot jauno valodu savā tempā.
Svarīgi ir nesalīdzināt bērnus savā starpā un negaidīt tūlītējus rezultātus – pirmajā gadā bērns var vienkārši klausīties un “klusām mācīties”, un tikai vēlāk sākt aktīvi runāt.
Kā izvēlēties labu svešvalodu pulciņu?
Lai bērnam būtu pozitīva pieredze, svarīgs ir pedagogs – viņam jābūt gan valodas pratējam, gan bērnu valodā runājošam. Labi pulciņi pirmsskolas bērniem:
- notiek vienu vai divas reizes nedēļā;
- ilgst ne ilgāk kā 30 minūtes;
- notiek nelielās grupās;
- ir balstīti uz kustību, dziesmām, rotaļām.
Vecākiem ieteicams piedalīties pirmajās nodarbībās vai aprunāties ar skolotāju, lai saprastu, kāda ir pieeja un vai tā atbilst bērna vajadzībām.
